Putniņi

Tagad varu atrādīt Putniņus, kuri veiksmīgi iekārtojušies uz somas.
Krustiņus sabakstīju es, bet kopā salika Klēra
Diskusijas par motīvu nebija tik sāpīgas, kā noformējuma process. Sākotnējā iecere nederēja, pat izdomājām ka vajag citu motīvu un citu noformējumu, bet tad Klērai ienāca prātā, ka putniņi varētu čivināt uz somas.

Pievienot parakstu

mazie čivinātāji bik tuvāk


Tagad šī soma ir Daces īpašumā.

Saldējums uz servjetēm

Piedalījos pagājušā gadā vienā jaukā pasākumā: Dzimšanas dienas pārsteigums.
Bijām neliels dalībnieču pulciņš un katrai tika savs apdāvināmais, protams arī apdāvinātājs, bet tas jau cits stāsts.
Man gan bija izdevība izšūt 2 darbiņiem, jo sametāmies pārī un sadalījām pienākumus: es šuvu krustiņus, bet Klēra noformēja.
Tagad pirmais darbiņš M.Poveļa dizaina Zemeņu un Vaniļas saldējumi, kuri pašu uzprasījās tapt par rotājumu servjetēm.
Vakariņas sveču gaismā ar šīm servjetēm varēs rīkot Iluta.

Slinkā Kača, Trakā drāna un citas adatainas izklaides

Kādu laiciņu nedaudz paniekojos ar adāmadatām.
Šābrīža favorīti adīšanā man ir 2 veidu lakati: Slinkā Kača un Grauzējs. Grauzējs, kā jau ņiprs lopiņš, izvairās no knipsēšanas, par to 2 Kačas tika noķertas un noknipsētas.
Tās protams nav vienīgās uzadītās, bet vienīgās kuras nepaguva aizmukt.
Rozīgo strīpainīti uzdāvināju:



Trakais drāns ir manējais:



Salavecis mazajām jaunkundzēm atnesa Bārbijlellītes, bet galīgi nesaprata ka lellītēm ziemā salst vasarīgās kleitiņās. Tad nu Babī pirmā izteica prasību pēc mētelīša un kad mētelītis bija gatavs, tad arī siltu kleitu vajadzēja

Sastiķē uz trim - Ziemassvētku zeķe

Apmēram pirms gada apskatot jaunos Ziemassvētku zeķu dizainus, ieraudzīju smuku zeķi, kuru gribējas izšūt, pat zināju kam - mazajam Gustavam. Šāda doma radās ne tikai man, bet arī Agitai. Dabūjām kāroto shēmu - sadalījām kas ko izšūs un tad mums pieslēdzās trešā meitene - Inta, kura pārveidoja diedziņus un zeķi sašuva gatavu. Mans gabaliņš izšūšanai - abi lācēni un dāvaniņas, Agitas - putnēni, vārdiņš, sniedziņš un pats galvenais - kurjera pienākums.
Gustaviņš zeķi jau dabūja kādu laiciņu atpakaļ,esot bijis ļoti apmierināts.
Tad nu atrādu ko mēs par 3 sastiķējām:

Pūcītes

Sen nebiju neko jaunu rakstījusi ... vasara.
Bet kaut kas palēnām top

Ir darbiņi, kuri paši šujās - ātri, viegli un pilnīgi konkrētai vajadzībai.
Tā i man - ilgi meklēju kaut ko īpašu un tad pēkšņi pats motīviņš pieteicās. Lai arī rudenīgs, bet man viņš liekas silts un saulains.



Tagad Pūcītes gaida īsto brīdi, lai laistos uz jaunajām mājām ... bet lai vēl bik paciešas.

Zeltainā retrīvera kucēns

Pirms gada, kā dzimšanas dienas dāvaniņu, dabūju komplektiņu - DMC ar Zeltainā retrīvera kucēnu. Forša dāvaniņa, tikai visu laiku nesanāca pieķerties...bet nu iedvesmas mirklī, kurš gan ilga mēnesi, ir uztapis mīļais nebēdnis. Lielā meita sajūsmā - viņa man ir suņu fans un viņas kārajās rociņās pēc brīža nonāks suņuks. Nu palicis tāds "sīkums" kā noformēt.

Zemenītes

Man ļoti iepatikās šis biskorna dizains. Uzreiz izdomāju ka viņš tiks Omei, t.i. vīramammai. Šūt sāku jau 2009.g. novembrī, bet pabeidzu tik šogad martā. Lai arī darbiņš nebija liels vai sarežģīts, taču šūšana notika tikai tajos brīžos, kad bija iedvesma šūt zemenītes. Tas arī paildzināja procesu.
Ome mazmeitas ir apadījusi tā, ka cimdu un zeķu pietiktu futbolkomandai. Viņa arī ir rokdarbniece, tad nu viņas šujam adatiņām būs jauna midziņa.

Dāvaniņa

Ir patīkami saņemt dāvaniņu, vienalga kādu - lielu vai mazu, par bargu naudu pirktu vai pašgatavotu, t.i. ekskluzīvu. Un nu jau ir iespēja saņemt arī virtuālas dāvanas.
Šovakar man no Deziderijas tika virtuāla dāvaniņa:




Liels paldies!
Lielākais gandarījums - manu blogu lasa.
Lai gan es esmu slinka rakstītāja, tomēr šāda dāvaniņa ir stimuls čaklāk veikt ierakstus.

Šai dāvanai ir piebilde - viņa jānodod tālāk 5 blogiem. No savām iecienītākajām "pastaigu" vietām es izvēlējos:


Klēras "Rokdarbu vācelīte"
Sandras "Mana pasaule"
Minkiņa "Susuriņu dienasgrāmata"
Ingas "Mantu kaste"
Grand Duches



Un vēl daži noteikumi:

* Saņemot balviņu – pateikties par to!
* Savā blogā ielikt saiti uz blogu, no kura saņēmāt balviņu.
* Savā blogā ielikt balvu!
* Izvēlēties piecus rokdarbu blogus, kuriem tālāk nodosiet šo balvu.
* Pievienot saites uz šiem blogiem.
* Izvēlētajiem pieciem balvas ieguvējiem ar komentāriem nodot ziņu par balvas piešķiršanu.

PS. Tikko pabeidzu pēdējo noteikumu punktu - nodot ziņu par dāvaniņu izvēlētajiem blogiem. Nu ko, lasīt un pētīt ir viena lieta, bet lai ierakstītos ka redzētais patika, ideja ir atķeksēta plānos ... nu tas kaut kā aizmirstās. Centīšos laboties, lai rakstītājiem ir stimuls rakstīt.

Prieciņš sev

Kā jau parunā teikts - Kurpnieks bez kurpēm, tā i man vienmēr sanāk. Jau sen biju noskatījusi sev volānšallīti - dziju pat iepirku, bet vienmēr atliku. Par to saadīju volānšalles meitām, lielās meitas draudzenēm - dāvaniņas.
Tad nu beidzot tiku pie savas šalles.








Pie viena uztapa arī šallīte priekš dāvanas, kas pagaidām pagaidīs īsto brīdi. Vienkārši man jau apnicis negulēt naktis un uztraukties, ka dāvaniņu nepagūšu izveidot, jo parasti par ciemos iešanu man paziņo pēdējā brīdī.

zeķītes

... pa trīs gadi vienas zeķes,
Kā līgot nolīgoju.

Tik traki jau nebija, bet process izvērtās garāks kā paredzēts.
Bija domāts ka 2 nedēļu laikā uzadīšu, bet pagāja 2 mēneši, līdz zeķītes bija laižamas tautās. Tas vēlreiz ir atgādinājums - dāvanas jāsāk gatavot laicīgi, nevis pēdējā brīdī.
Bet ceru ka saņēmējam patīk un galvenais - kājas sildīs un nekodīs. :)

Vijoļvirtuozs

Mana lielā jaunkundze nu jau trešo gadu mēģina pierunāt vijoli, lai viņa labi skan bez pārlieku lieliem laika ieguldījumiem. Bet viņai šai ziņā ir ļoti stingri oponenti - vijole un skolotāja. Vijole dzied tikai tad ja iepriekš ir cītīgi izpildīti vingrinājumi un arī skolotājas uzslavas var nopelnīt tikai ar cītīgu darbu. Nezinu kur skolotāja ņem pacietību, bet manējā jau ir izsīkusi ... sen.

Tad kad ieraudzīju peles-vijolnieces shēmiņu, uzreiz bija skaidrs, ka šī pelīte ir kā radīta skolotājai.
Grūti gāja ar noformēšanu, jo maciņu šuvu pirmo reizi.
Lielākais prieks - skolotājai pelīte patika

(maciņš un izšuvums ieskanēti... fotoaparāts pieteica streiku)

... pasmelt saujā bērnības jaukākos brīžus ...

40...tas ir gan daudz, gan maz
Parasti apaļas un ne tik apaļas jubilejas ir nebeidzami priekšdarbi svētku rīkošanai - mājas pošana, ēst gatavošana, viesu aprūpēšana ... bet kas tiek svētku vaininiecei? nogurums ...
Šoreiz es gribēju citādāku dzimšanas dienu. Es gribēju svētkus sev. Skan egoistiski, bet varbūt reizēm vajag ...

Un tad 14.08. kopā ar savu ģimeni braucām uz manas bērnības vasarām...
Gribēju savām meitenēm un vīram parādīt kur es pavadīju vasaras, kur tika svinētas manas dzimšanas dienas ar omes cepto torti... kur ir tā vieta, kur bija labākās vasaras ballītes un labākās copes vietas.

Ceļojuma apraksts būs citreiz...

... Mazās izkarojušas cīņu par gulēšanu divstāvu gultu augšā, jau norimušas ...
Vakars savu plīvuru pārklāj pār ezeru, bet es baudīju lauku klusumu un mājās ceptu torti ar siltu kafiju...
zālē jau sakrita rasa, pa reizei iemāvās telēns ... bet apkārt silts klusums...

Dzimšanas dienas rīts... nu kas tā būtu par dzimšanas dienu bez kārtīga negaisa ... kā vienmēr - lietus, tikai šogad komplektā ar negaisu, par laimi agri no rīta...
Kad modās manējie, tad no negaisa vairs nebija ne vēsts un spoža saulīte ripoja pie debesjuma...
Un lai mana laime būtu pilnīga - man brokastīs tika svaigi slaukts piens un silta plātsmaize
... bērnības rītu smarža un garša ...
... nedaudz atmiņu smeldzes ...
... labākā dāvana ...

Foto no www.ezermali.lv