Mana lielā jaunkundze nu jau trešo gadu mēģina pierunāt vijoli, lai viņa labi skan bez pārlieku lieliem laika ieguldījumiem. Bet viņai šai ziņā ir ļoti stingri oponenti - vijole un skolotāja. Vijole dzied tikai tad ja iepriekš ir cītīgi izpildīti vingrinājumi un arī skolotājas uzslavas var nopelnīt tikai ar cītīgu darbu. Nezinu kur skolotāja ņem pacietību, bet manējā jau ir izsīkusi ... sen.
Tad kad ieraudzīju peles-vijolnieces shēmiņu, uzreiz bija skaidrs, ka šī pelīte ir kā radīta skolotājai.
Grūti gāja ar noformēšanu, jo maciņu šuvu pirmo reizi.
Lielākais prieks - skolotājai pelīte patika
(maciņš un izšuvums ieskanēti... fotoaparāts pieteica streiku)
kur dzīvo tā skolotāja DDDDD
AtbildētDzēstes iešu maciņam pakaļ DDD